SANDSKULPTUR FESTIVAL 2019 // SØNDERVIG

Māksla. Jā, atkal sava veida māksla manā ierakstā.

Šoreiz, jāteic gan, ka stāsts būs par telpisko mākslu.

Ledus skulptūras,smilšu skulptūras, ziedu skulptūras un pat dzīvās skulptūras..

Tik daudz un dažādu veidu skulptūras, kuras parasti var aplūkot tikai tām paredzētos festivālos. 

Jūlija vidū apmeklējām Starptautisku Dānijas smilšu skulptūru festivālu, pilsētiņā Søndervig. Šis festivāls katru gadu norisinās ar dažādām tēmām, šogad bija robotu tēma.
Ja sākumā šķita, ka ieejas maksas cena ir par augstu priekš tik ātri izstaigājamas teritorijas, tad sākot pastaigu sapratu, ka tā nepavisam nebija augsta. Tādi mākslas darbi!! Apbrīnoju katra tēlnieka pacietību, radošumu un vēlmi savu mākslas darbu uzbūvēt, lai pēc dažiem mēnešiem atļautu to nojaukt.

Vai zinājāt, ka skulptūras ir veidotas tikai no smiltīm un ūdens? Bet, pieņemu, ka ir izmantota vēl kāda saistviela (neatradu internetā kāda, varbūt kāds zina?), lai smiltis tā turētos un beigās skulptūras piededzinātas, lai neizjuktu. Šīs konkrētās skulptūras tika izveidotas 10 dienu laikā. TIKAI!!!
Pavisam kopumā šajā festivālā piedalījās 40 tēlnieki no visas pasaules, arī no Latvijas par ko esmu ļoti lepna. 
200 metrus garas un 7 metrus augstas skulptūru sienas, kuras piepildītas ar dažādiem motīviem tēmā ''Roboti''. 
Visas skulptūras neaprakstīšu, bet tikai sev sirdij tuvākās. 
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1. ''R.U.R. Rossum's Universālie roboti'' - Šo skulptūru ir veidojuši divi tēlnieki no Čehijas (Radovan Zivny, Jakub Zimatek) un viens tēlnieks no Latvijas (Krists Zariņš). ''R.U.R. Rossum's Universālie roboti'' ir čehu autora Karel Čepek, 1920.gada zinātniskās fantastikas luga, kas iepazīstināja ar robotu pasauli. Jau 1923.gadā luga tika tulkota trīsdesmit valodās. Luga sākas rūpnīcā, kurā ražo mākslīgus cilvēkus - robotus - no sintētiskām organiskām vielām. Pēc tam viņi sāk sacelšanos, kas beidzas ar cilvēku rases izmiršanu.

2. ''Laimīgais robots'' - Šo skulptūru izvēlējās Luīze sakot ''Mammīt, nofočē mani pie šitā priecīgā robotiņa.'' Un tik interesanti bija ieraudzīt, ka robota autore ir no Latvijas (Līga Zariņa) un skulptūras nosaukums tiešām ir ļoti priecīgs. Līgas stāsts par savu skulptūru - ''Kopš seniem laikiem cilvēki ir padarījuši mehāniskus gan cilvēkus, gan dzīvniekus. 20.gadsimtā tika izveidoti pirmie autonomie roboti. Kopš tā laika ir izgudroti daudzi roboti, lai palīdzētu cilvēkiem vai aizstātu tos bīstamās situācijās. Bet, tā kā izgudrojumi tiek pilnveidoti un attīstās jaunas tehnoloģijas, šķiet, ka robots iegūst arvien vairāk cilvēku īpašību. Liekas, ka mēs šeit uz zemes izdomājam aizstājēju. Vai uz zemes atradīsies vieta cilvēkam? Vai mēs esam gatavi, lai mākslīgais intelekts mūs valdītu?''

3. ''Mazās nāriņas sirds'' - Arī šīs skulptūras autors ir no Latvijas (Kārlis Īle). Kārļa stāsts par šo skulptūru sākas ar to, ka nāriņas dzīvo apmēram 300 gadus. Tik ilgstoši dzīvojot, mazā nāriņa ir aizstājusi lielāko daļu savas ķermeņa daļas. Tam ir bijuši dažādi iemesli. Dažas ķermeņa daļas bija vecas un nolietotas, dažas bija novecojušas, dažas pazaudētas negadījumos. Dažas tika nomainītas, jo mainījās mode. Turklāt, viņa vēlējās jaunas detaļas, tāpat kā draudzenēm. Tikai sirds palika tāda pati. Mazā nāriņa joprojām cer, ka viņu mīlēs cilvēks, tādējādi iegūstot nemirstīgu dvēseli. Tāpēc viņa tur sirdi, lai dvēselei būtu vieta kur dzīvot. Normāla sirds tik ilgi nespēj izdzīvot. Par laimi tiek ražoti mazi nanoroboti, kas rūpējas par nāru sirdīm, kā arī daudzu cilvēku sirdīm. Tie labo vecās kameras, nogalina vēžu šūnas, cīnās ar mikrobiem. 

4. ''Līdzsvars'' - Šo darbu veidoja tēlnieks no Kanādas (Jonathan Bouchard) un tēlniece no Holandes (Marieke van der Meer). ''Līdzsvars ir līdzsvara stāvoklis, kas rodas no divu pretēju spēku vienlīdzīgas ietekmes. Cilvēki pret robotiem: vai panākumi iznīcina cilvēci? Ir grūti paredzēt nākotni un izdarīt stingru secinājumu par šo jautājumu. Cilvēkiem un robotiem jāveido savstarpējas attiecības, kas ved uz savstarpēju sapratni un sadarbību, lai viņi varētu mācīties viens no otra un atbalstīt. Ne cilvēki, ne roboti, bet gan cilvēki, gan roboti - kopā simbiotiskās attiecībās. Cilvēka/robota simbiozes ideja ir tāda, ka gan cilvēkiem, gan robotiem ir vieta un šī vieta ir kopā.''

5. ''Robotbites'' - Tēlnieču māsas no Somijas (Riita Matikainen, Tarja Matikainen) un tēlnieces no Holandes (Edith Wetering) veidotais darbs. ''Plāns Bite. Apputeksnēšana ir nepieciešama reprodukcijai ziedošos augos. Lai to izdarītu, ziedputekšņi jāpārnes no viena auga uz otru. Vairumā gadījumu tas notiek, ziedputekšņiem piestiprinoties pie bišu un citu kukaiņu ķermeņa, kad viņi meklē barību pie ziediem un novieto uz nākamā auga, kuru viņi apmeklē. Pesticīdu, mežu izciršanas un klimata izmaiņu dēļ medus bites visā pasaulē samazinājies satraucoši straujā ātrumā. Tas liek zinātniekiem ļoti uztraukties par bišu nākotni. Tas no ko daudzi cilvēki nemaz nezina, ka bites apputeksnē apmēram 60% to, ko ēdam. Ja nekas netiks darīts tagad, tad planētas lauksaimniecības ekosistēmai varētu būt nopietnas briesmas nākotnē. Šī iemesla dēļ zinātnieki jau strādā, lai izveidotu robotu bites, kas varētu apputeksnēt ziedus un vajadzības gadījumā veiktu īsto bišu darbu.''

6. ''Domu labirints'' - Holandes tēlnieces (Ludo Roders) darbs. ''Turpmāk nākotnē ķermenis mums vairs nav nepieciešams. Mēs būsim savienoti ar savām smadzenēm un ceļosim visur, kur vien prātā vēlamies un dalīsimies domās. ''Domu labirints'', kur varat atrast atmiņas katrā stūrī. Un atrast vēl vairāk atmiņu, reāli tās nepiedzīvojot. Mūsu smadzenes var savienoties ar datoriem, kas dod mums tūlītēju pieeju informācijai. Un viss Jūsu ķermenis var tikt aizstāts ar robota detaļām. Tātad, ja jūsu ķermenis kļūst vecs vai slims, jūs varat vienkārši pārslēgt prātu jaunā robota ķermenī. Jūs varat dzīvot mūžīgi un būt iesprostoti labirintā mūžīgi.''

Šāds, mazs ieskats bija Dānijas smilšu skulptūru festivāla tēlnieku darbu aprakstos un darbos. Pievienošu vēl dažas bildes, kaut gan bija grūti izvēlēties, kuras publicēt, jo darbi tiešām ir apbrīnas vērti. 

Vai nav skaisti un apbrīnas vērti darbi?! 💖

Šo festivālu vēl ir iespēja apmeklēt līdz 27.oktobrim. Cena pieaugušajiem 60 kr (8.04 EUR), bērnam zem 11 gadiem 30 kr (4.02 EUR), bērniem zem 4 gadi ieeja bezmaksas.