FAVORITE CHILDHOOD MEMORIES

Mīļākās bērnības atmiņas

Hey! 😊

Skatījos datorā mammas ielādētās, mūsu bērnības bildes un video. Uznāca maza nostaļģijas un skumju sajūta, ka tomēr nemaz tik slikta tā bērnība mums nebija. Gribētos pagriezt laiku atpakaļ un izbaudīt no jauna visus mirkļus. Un šoreiz tos baudītu ar visiem 100% un novērtētu visu, kas bija dots. 💞

 

Mans bērnības, mīļāko atmiņu saraksts:

•  Vienu dienu mammai uznāca radošais garastāvoklis, un piedāvāja mani pārtaisīt par kādu tēlu. Ieraugot sevi, uzreiz sapratu, ka šis būs mans mīļākais tēls. Vienmēr, ja bija runa par pasākumu ar tematiku, tad izvēlējos būt vampīrs. Klases vakars, dzimšanas diena vai vienkārši tāpat vien - vampīra tēls, bija sirdij tuvs. 😂👿

•  Šī bilde ir viena no manām mīļākajām bildēm, kur esmu kopā ar brāli. Man bija bērnudārzā Ziemassvētku pasākums, kad tas beidzās, tad visi steidzās mīļoties ar vecākiem, fotografēties pie eglītes un Salaveča. Mamma nebija pamanījusi, ka nav manījusi, kādu laiku manu brāli, sāka meklēt. Izrādās, ka mazais pīrāgs visu to laiku, sēdēja zāles galā uz krēsliem un klusi ēda no lielās bļodas pelēkos zirņus. Ēdiens pirmajā vietā, fotografēties varējām pēc tam! 🌰

• Pēc svētkiem uznāca salds miedziņš. Šī miega poza kā tauriņa kūniņai joprojām man patīk. 🦋 Bet vislabāk man patika, ka varēja šādi iegulties mammas klēpī, likt viņai masēt muguru vai galviņu un ar otru roku turēt man rociņu. Gluži kā mana meitiņa to tagad atdara man. 😍😄

• Smiltis, smiltis, smiltis. ⛱  Mēs laikam lielāko daļu bērnības pavadījām smiltīs. 😂 Kā pirmajā bildē - mēs katru dienu gājām ārā smilšu kastē ierakt savas kājas, tad saplacināt smiltis, un, tad lēnām vilkt ārā kājas. Tas likās ļoti hipnotizējoši un jautri. Bet, toties kā otrajā bildē - khem.. Tas bija vēl jautrāk! Šajā bildē ir redzams mūsu tornis. Vienmēr pašā augšā biju es, jo esmu vecākā no mums trim, brālēns otrais un, tad tikai brālis. Izrakām bedres, sēdējām un spēlējāmies. Un, protams, rotaļas beidzās, jo sakāvāmies par kaut ko.

• Dārziņa izlaiduma gads un 4.klase ir palikušas kā vienas no manām spilgtākajām atmiņām. Bildēs - Mana dzimšanas diena, dārziņa izlaiduma priekšnesums un ballīte, kā arī 4.klases ekskursija. Atceros, kad biju maziņa, tad ļoti nepatika, ka kāds grābstās gar maniem ratiem. Daži labi nesaprata un, tad kārtīgi atrāvās, bet pēc tam kā par sodu, liku vēl sēdēt mierā un ļaut žāvēt matus. Labi, ka klausīja. 😅 Tautas dejas man patika, žēl, ka neturpināju dejot arī pēc dārziņa. 😏 Līdz 4.klasei mācījos Friču Brīvzemnieka pamatskolā. Ļoti, ļoti nevēlējos pāriet uz citu skolu. Un, laikam ne velti, jo tas bija murgs priekš maniem nerviem, ko atceros joprojām. Visus ''viņai tak nav mēles'', ''viņa nemāk runāt'', ''viņa tāda un šitāda'' utt.Tagad gan uzsitu sev pa plecu, jo turējos godam, kaut gan galvā domas nebija tās labākās, un pēc skolas katru dienu raudāju un lūdzu Dievu, lai tas murgs beidzas. Bet ne par to stāsts!!! Šis raksts taču ir par pozitīvajām atmiņām! 💗

• Modele. Protams, kur tad bez modelēšanas. Mamma man pati parādīja šo modeļu pasauli pateicoties B.Mageles skolai, kurā mācījās. Kad viņai vajadzēja izmēģinājuma trusīti, tā meitiņa bija īstā! 😂🐰 Un tagad atskatoties uz bildēm, šķiet, ka pašai mammai bijis jautrs šis process. Kas tik es nepabiju, kur tik netiku ietīta vai arī, kas tik man netika uzkrāsots uz sejas. Aizkari, mammas drēbes, kurpes, kaķa tēls, sniegpārsliņa, globusu modele un citi tēli. Šīs tikai dažas no bildēm, kas datorā bija saglabātas.

•  Kādreiz bija arī jāpatēlo dusmu pūce. 🦉 Šeit ir redzams mans niķītis, jo es negribēju fotografēties ar opi. Jā, nepārlasījāties! Tā vietā, es vēlējos skriet kopā ar brāli un brālēnu. Vispār bērnībā bija superīgas ballītes un tematiskie pasākumi. Šī bija dzimšanas dienas ballīte ar cepuru tematiku, visiem vajadzēja ierasties ar interesantām cepurēm. Brālim bija cepure no sapūstiem gumijas cimdiem. Šķiet, ka viņš arī bija tas, kas uzvarēja, bet varbūt kļūdos.. 👒

• Vai Jums ir bijis kādreiz tik stilīgs baseins? Vecvecmammai tāds bija! Kādreiz šķita tik forši, ka var plunčāties tādā. Parasti nevarēju sagaidīt, kad brauksim vēl ciemos pie vecās omas. Tur arī ar brāli un brālēnu darījām daudz blēņas.

• Runājot par blēņām. Kādas bija Jūsu lielākās blēņas, kuras atceraties? Šajās bildēs var redzēt kā es dusmojos uz brāli, ka nedod man roku un nestāv mierā. Viena no mīļajām bildītēm, jo mazliet atgādina manu meitiņu. Otrajā bildē mamma teica:''Tagad notēlo, ka rauj brāli aiz matiem ārā no skapja.'' Man nebija divreiz jāsaka. Sacīts, darīts. Raujam ārā no skapja! 😂 Vārdu ''tēlo'' es nesapratu, mamma pati vainīga. 😂 Trešajā bildē ar brāli darām blēņas. Kādas? Neatceros, bet laikam kaut ko smieklīgu, ja jau mamma fotografēja, bet brālis gan smieklīgs tontons. 😂💗 Ceturtā bilde ir kā atgādinājums, ka bērnībā daudz kur braucām, visi nebija tik aizņemti savos darbos. Tie bija svētīgi, ģimeniski mirkļi. 💞

• Šī man mīļa bilde, jo vienmēr kā bija runa par fotografēšanos, tad tētis kaut kur parasti pagaisa. Tāpēc, priecājos, ka manā albumā ir šāda bilde. 💖

• Mamma atkal radoši izpaudās uz manis un brāļa, bet vismaz bija jautri vakari mājās kopā ar mammu! Kungs ar apkopēju, čigānu bērni, brunču mednieks (es) un dāma (brālis), diktators ar pielūdzēju, kā arī zaķis ar kaķi draudzīgi un citi tēli. 😂😍

• Šī bija mana 3.gadu dzimšanas dienas ballīte. Un atceros to kā vēl tas būtu noticis vakar. Mamma ar krustmāti lūdzās, lai nopūšu svecītes un nesaprata, kāpēc to nedaru. Un ziniet, kas bija manā bērna galvā, kāpēc nepūtu? Pavisam vienkārši, es negribēju izskatīties smieklīgi, jo ja man jāpūš sveces, tad automātiski mani vaigi paliek resni. To es nevēlējos, tāpēc sēdēju un gaidīju, kad svecītes pašas nodzisīs. Tomēr, kad mamma redzēja, ka svecītes drīz nodzisīs, tad teica man, ja nopūtīšu, tad uzkrāsos mani. Protams, uzreiz nopūtu, jo kā šādam piedāvājumam atteiksi? 😂💄

• Un, protams, atkal ballītes. Bērnība vienās ballītēs. Pirmajā bildē - visiem ballīte, bet man desa svarīgāka. Otrajā bildē man ir 1.gada dzimšanas diena, kurā ļoti labi atceros kā pa durvīm pie ciemiņiem ienācu pati. Krustmāte un tētis bija blakus un gatavojās ķert, ja nu kas. Vairāk no tā vakara neatceros neko, izņemot dāvanas. 😂🎁 Trešajā bildē arī man ir dzimšanas diena, kurā beidzot saņēmu lelles bēbi, kuru sen vēlējos. Ceturtajā bildē arī mana dzimšanas diena, bet priecājos, ka tētis atkal bildē ticis. Brīnums. Piektajā bildē ar krustmāti ākstāmies, protams, ar bezalkoholisko šampānieti. Tas vakars arī bija jautrs. Sestajā bildē svinējām onkuļa apaļo jubileju - jā, atkal ballīte. Mamma teica:''Nopozē.'' Salmiņš rokā un pozējam. Tajā brīdī likās, ka baigi stilīgi izskatos. 😂

Laikam šoreiz pietiks ar atmiņām. Izskatās, ka mans saraksts ir izveidojies diezgan garš. Un visas emocijas, sajūtas un atmiņas ir diezgan grūti aprakstīt, tās var saprast tikai, kad pats izbauda.
Ja esi visu izlasījis/usi, tad apsveicu! Tu esi varonis/e, novērtēju, ka lasīji! 💓 Priecāšos, ja piespiedīsi ''patīk'' vai ierakstīsi, ko jauku komentāros! Vairosim jauko un pozitīvo! 💝
Kādas bija Tavas mīļākās bērnības atmiņas? Vai Tev ir saglabājušās, kādas smieklīgas Tavas bērnības bildes? 😅

Lai Tev pozitīva diena, Sintija 💛